is my given name, but I also go by "193690" and "anonymousghosts" on the world wide web.
Lai gan daudz kas par sapņošanu un miegu vēl ir zinātnei ļoti miglains un nezināms, pastāv konkrēti fakti par miegu un sapņu eksistenci. Nevajag ļaut tādiem vārdiem kā „parapsiholoģija” sevi biedēt ar to misticiskuma piegaršu. Lai gan pamata ideja un nepieciešamie treniņi ir līdzīgi, caurspīdīgie sapņi nav tas pats kas astrālās projekcijas.
Alans Hobsons izvirzīja hipotēzi, ka smadzeņu daļa, kas atbilst par darbojošos atmiņu un nav aktīva REM miega laikā, ir atbildīga par daļu no caurspīdīgajiem sapņiem. Saprotot, ka esi sapnī, šī smadzeņu daļa (Cortex praefrontalis dorsolateralis) daļēji darbojas. Veiksmīgā caursīdīgajā sapnī tiek ieturēts vidusceļš, kad tiek saglabāta apziņa, taču līmenī, kas neļauj pamosties. Sapņotājam jābūt ļoti uzmanīgam šajā vidusceļā, lai sapnis būtu stabils.
Miega fāzes izšķir galvenokārt divos veidos: NREM (bez aktīvām acu kustībām) un REM (ar aktīvām acu kustībām). NREM miegu sīkāk iedala N1, N2 un N3 fāzēs. Aizmiegot norisinās apmēram šāds miega cikls, kas atkārtojas vairākas reizes, cilvēkam guļot: N1 → N2 → N3 → N2 → REM.
N1 – pati pirmā fāze, kuru piedzīvojam tikko ieslīgstot miegā. Raksturīgas hipnagogiskās halucinācijas (savādas, spilgtas, krāsainas gaismas, reizēm skaņas; izjūtas, kas var biedēt, taču ir pilnībā nekaitīgas), hipniskie grūdieni (pēkšņas muskuļu kustības, ķermeņa daļu noraustīšanās). Alfa smadzeņu viļņi – 8–13 Hz frekvencē.
N2 – fāze, kuras laikā raksturīgs pilnīgs apziņas zudums, nav apziņas par apkārt notiekošo, pāreja dziļā, atjaunojošā miegā.
N3 – visdziļākā miega fāze, kad smadzeņu viļņi (delta viļņi) ir viszemākajā – 0.5–2 Hz frekvencē. Cilvēku no šīs miega fāzes ir ļoti grūti pamodināt, visbiežāk vērojamas parasomnijas, piemēram, mēnessērdzība un nakts terori.
REM – ātro acu kustību miegs, zināms arī kā paradoksālais miegs, ir fāze, kas sapņotājus interesē visvairāk, jo tieši tās laikā notiek visaktīvākā sapņošana. Pirmajos ciklos šī fāze ir īsāka, taču ar laiku izstiepjas līdz pat 30 minūtēm. Pieauguša cilvēkā miega ciklā tā sastāda apmēram 20-25%.
Šajā fāzē notiek miega paralīze (tiek paralizēti skeleta muskuļi), kas kalpo tam, lai mēs kādā īpaši spriedzes filmai līdzīgā sapnī nenodarītu sev pāri. Miega paralīze atzīmē pāreju no kāda no stāvokļiem uz REM miegu. Ja tava apziņa ir ar tevi šī stāvokļa laikā, to var izmantot, lai nokļūtu sapnī un uzreiz to apzinātos, tiesa gan nav patīkami būt pie apziņas šajā stāvoklī, jo izjūtas bieži ir biedējošas. Šo sauc par caurspīdīgo sapņu nomoda indukcijas metodi, par kuru runāsim arī vēlāk.
Iepriekšējā nodaļā jau pieminēju sapņu dienasgrāmatas. Nespēju vien uzsvērt to svarīgumu, lai cik gan nogurdinošas tās vispirms nešķistu. Varu vien mierināt, ka, regulāri tajā rakstot, pieradīsi.
Izskaidrošu sistēmu, kādā pati pierakstu sapņus. Blakus manam spilvenam vienmēr ir blociņš, kam klāt ir zīmulis, kur pierakstīt sapni uzreiz pēc pamošanās. Taču tiem rītiem, kuros esmu īpaši slinka blakus atrodas arī telefons, kura sānu pogu nospiežot var ierakstīt balss piezīmi. Reizēm, lai visu pēc tam atcerētos, pietiek ar spilgtākajiem atslēgas vārdiem.
Pirms miega iesaku pierakstīt sekojošu informāciju: kad ir bijusi pēdējā ēdienreize, kas pirms miega ir darīts (filma, grāmata), cikos iets gulēt un cikos būs jāceļas (ja ir konkrēts laiks), ja guli mūzikas pavadījumā – kāda mūzika/skaņas skan. Tas ļauj dziļāk analizēt savu miegu ietekmējošos apstākļus un ar tiem manipulēt, iegūstot optimālu rezultātu.
Dažas idejas sapņu dienasgrāmatām, izvēlieties to, kura tev ir parocīgākā:
Motivēt sevi rakstīt sapņu dienasgrāmatu no sākuma ir nav viegli, taču, to darot, ir dažādas priekšrocības:
Šonedēļ nedaudz novēloti, jo mana personīgā dzīve pēkšņi izdomāja eksistēt.
Komentāri/ieteikumi/kritika kā vienmēr gaidīti! Nākamajā ierakstā būs par sapņu pazīmēm un realitātes pārbaudēm.
Pamatā caurspīdīgie / apzinātie / gaišie / kontrolētie sapņi (no angļu: lucid dream) ir sapņi, kuros tu apzinies, ka sapņo. Ar šīs apziņas palīdzību vari izveidot un kontrolēt sapni pēc patikas.
Bieži vien tas notiek pēc saprašanas, ka kaut kas nav kārtībā un ir radušās šaubas par realitātes autentiskumu. Sapņos ir daudz anomāliju, kuras tiks pieminētas arī vēlāk, piemēram, vairāki pirksti, spēja paelpot caur degunu, kad tas ir aizspiests u.c.
Daudzi piedzīvo caurspīdīgos sapņus bez īpašas piepūles, iespējams, ka arī tev tā ir gadījies, jautājums ir – vai tu tos atceries?
Sapņiem ir dažādu līmeņu caurspīdīguma pakāpes, viss ir atkarīgs no tā, cik lielu daļu no sapņa tu pieņem kā realitāti. Piemēram, zema līmeņa caurspīdīgumā, tu tikko jaušami apjaut to, ka sapņo, taču šī apjausma ātri aizslīd, darbības (piemēram, uz tavas grīdas pēkšņi aug sēnes, kas varētu būt tava zemapziņa sakām tev: „sakārto istabu.” Vai pēkšņi sarunājies ar kādu, kas no dzīves jau ir aizgājis) šķiet kā pilnīga, iederīga realitātes daļa.
Augstā sapņa apziņas līmenī tu saproti, ka nekas nav īsts un nekas nespēj tev nodarīt pāri. Līdz ko šis stāvoklis ir sasniegts, var iegūt pilnu kontroli pār sapni.
Iespējams dažiem skeptiķiem jāvaicā, kādēļ gan būtu vērts tērēt laiku apzināti sapņojot?
Dažas atbildes:
Jebkurā gadījumā ir noderīgi uzsākt caurspīdīgo sapņu treniņu, pat ja nenoved to līdz galam uzreiz. Viens no lielākajiem plusiem, kuru pati esmu sapratusi ir meditācijas ietekme un tas, ka tagad meditatīvu stāvokli sasniegt ir daudz vieglāk.
Ja tevi kādreiz ir interesējušas kādas no šīm tēmām: astrālā projekcija, sapņi, meditācija, miegs, pašizpratne, sapņu simbolisms u.c., tad iesaku turpināt lasīt šos rakstus.
Autora piezīme – eksperts es neesmu, brīdinu uzreiz; rakstu tādēļ, ka pilnīgas informācijas par caurspīdīgajiem sapņiem latviski nav, vismaz ne brīvi pieejamas internetā, neskaitot sociālos tīklus. Centīšos pievienot atsauces, personīgās pieredzes knifus un trikus. Šis ir tikai ievads.
Ieraksti būs katru svētdienu. Nākamajā ierakstā būs par miega fāzēm,caurspīdīgo sapņu zinātnisko pusi un sapņu dienasgrāmatām.
Ja ir kādi jautājumi/ieteikumi, raksti – 193690@mail.lv
April
April is for cold hands and chapped lips. Blue tinted fingernails lightly scraping the covers of dusty books, for reassurance that they’re there. In April reassurance of existence is needed, to calm Your mind and thoughts that race with the feverish winds, the mendacious promise of warmth and faint whisper of late frostbite.
Your bare, pale feet try to warm up the slowly waking ground, reaching towards the very core of earth; the light of the same core dances around Your closed eyelids when climbing on swings or mounting a bicycle. And there’s wind, always wind, stripping you bare of sense of time, that is not necessary in April, You’ll need that later, when August straps You down.
A-p-r-i-l. The first A is a gasp of sunlight that dims into dust swaying drowsily behind parted curtains. The rest swirls together in a frenzied –pril. The dizzying swirl never leaves, does it? Even while resting on a windowsill or basking in sunlight on the terrace, the swirl tugs the tea cup out of Your hands, threatening to spill. April runs its hands through Your hair, leans in to rest against Your chest with the chilly lightness that has only one name and dare You not speak it to ruin the game of hide and seek. Too playful to pass for seducing, too young, too hectic in its recklessness.
April is for vertigos caused by breathing too much and too hastily. Tentative feather touches tickle a laugh out of Your throat, so April can quickly grasp it in its palms, bony fingers locking over the fluttering sound. We’ll have to wait. May will open the cage.